„Nācija ir kopība, kuru raksturo kopīga vēsturiskā izcelsme, tautas gars tradīcijas, valoda, etnogrāfiskās vērtības.”1 Vienas nācijas pārstāvji arī tic savas tautas pirmsākumam un liktenim. Etniskā nācija atšķiras pēc savām etniskām piemēram, nācija rodas un attīstās kā savas tautas valodas un kultūras kopība. Savukārt, politiskā nācija ir kopums , kas balstās pirmām kārtam uz valsti, tās likumiem, tiesībām, kopīgu valstisku nacionālu interesi.
Latvija ir spilgts gadījums, kas pārdzīvoja smagus vēsturiskus notikumus, kas traucēja attīstīt tautas etnisko un nacionālo identitāti un kurai nav raksturīga nepārtraukta etnisko vērtību mantošana padomju perioda dēļ. Taču ir jāmin, ka Latvijas gadījumā pastāv viedokļu daudzveidība par to, vai Latvijā pastāv etniskā vai politiskā nācija. No vienas puses jau 1918.gadā Latvijas valstij bija raksturīgas politiskās nācijas pazīmes, jo jau no paša sākuma pastāvēja uzskats, ka ir jāorientējas uz Latvijas valstiskumu, pilsoņu kopumu. No citas puses Latvija ir etniski daudzveidīga valsts un politiskās nācijas izveidošanās var apdraudēt etniskās identitātes izslēgšanu no tautas apziņas, bet tieši etniskā un nacionāla identitāte ir Latvijas valsts pastāvēšanas pamats. …
