-
Audzināšanas specifika sākumskolā
Tikumiskā audzināšana – stundās īstenojas, izmantojot darbības analīzes uzdevumus.
Izzinošās darbības pastāvības audzināšana – īstenojas, attīstoties skolēnu prasmei patstāvīgi plānot, izpildīt, analizēt un vērtēt savus mācību darbības panākumus stundās.
Personības īpašību audzināšana pamatojoties uz skolēnu individuālo interešu spēju attīstības bāzes – īstenojas mācības diferencējot. Skolotāja uzdevums – sastādīt dažādu grūtības pakāpju uzdevumu sistēmas.
Komunikatīvo māku audzināšana – īstenojas, apmācot viņus vadīt darbu atsevišķos stundas posmos, strādāt grupās, piedalīties saskarsmē. [2; 59.]
Dienā , kad vecāks savu bērnu nodod skolai, bērnam mainās vide, kurā nu viņš uzturēsies ilgu laiku. Ienākot skolā, skolotājs novērtēs un vēros, cik lielā mērā ģimenē darbojas sekmīgas audzināšanas faktori:
ģimenes struktūra;
ģimenes mikroklimats;
audzināšanas gaisotne ģimenē labvēlīgi ietekmē bērna attīstību;
noteikta audzināšanas sistēma, audzināšanas stili, metodes un paņēmieni.
Izvērtē ģimeni skolotāja sarunā vai ar anketu palīdzību. …
Audzināšana vispirms kā pienākums tiek uzdota vecākiem, tikai sasniedzot 6 – 7 gadu vecumu vecāki nodod bērnu skolai, kur tiek turpināts vecāku iesāktais audzināšanas darbs, kas tiek papildināts ar zināšanām. Skolas un ģimenes sadarbība ir viens no būtiskākajiem jaunā cilvēka personības veidošanās procesa veiksmīgai norisei.[1;4.] Ģimenes vide lielā mērā nosaka bērna attieksmi pret darbu, pret citiem, aktivitāti, iniciatīvu. Protams, ka apkārtējā vide īpaši mājas apstākļi dziļi ietekmē bērna personības veidošanos. Tādēļ arī ģimenē jānodrošina pareiza audzināšana. Vispirms jau vecākiem un bērniem ir jābūt informētiem par to, kas tad īsti ir skola. Skola – tā ir izglītības iestāde, kurā visi pedagoģiskā procesa dalībnieki – administrācija, skolotāji, skolēni un vecāki – savstarpēji sadarbojas, pilnveido mācību un audzināšanas procesu un kopīgi to vada.[2;3.] Šis ir demokrātiskas skolas raksturojums.