Estētiski vērtējot parādības, cilvēks noteic savu kundzības mēru pār pasauli. Šis mērs ir atkarīgs no līmeņa un sabiedrības attīstības rakstura, viņa ražošanas. Pēdējais atklāj to nozīme cilvēkam dabiski – dabu priekšmetu īpašību, noteic to estētiskās īpašības. Šis skaidrojas, ka estētisks izpaužas dažādās formās: brīnišķīgs, ķēmīgs, , traģisks, komisks un tā tālāk.
Sabiedriskas cilvēka prakses paplašinājums ved aiz sevis estētisku īpašību un estētiski vērtējamo parādību riņķa paplašinājumu.
Apstāsimies vairāk .uz tādas estētiskas formas, kā traģiskais .
Cilvēces vēsturē nav kaut necik ievērojama laikmeta, kura nebūtu traģisku notikumu. Cilvēks ir mirstīgs, un katra personība, kas dzīvo ar apzinātu dzīvi, nevar neapjēgt savējo attieksmi pret nāvi un nemirstību.
20. laikmets – sociālu satriekšanu laikmets, krīzes, vētrainas pārmaiņas, kas rada gan vienā, gan citā zemeslodes punktā sarežģītās situācijas. Tādēļ teoretiskas problēmas analīze traģiska visiem mums ir zināmajā jēgā pašanalīze un pasaules apjēgšana, kurā mēs dzīvojam.…
