Ekonomiskās domas attīstības pirmsākumi ir saistīti ar senajiem grieķu domātājiem Platonu, Aristoteli, rakstnieku un vēsturnieku Ksenofontu. Ekonomikas teorija kā zinātne savukārt saistīta ar 18.gadsimta ievērojamākajiem zinātniekiem, piemēram, angļu ekonomistu Ādolfu Smitu. Populārākie ekonomikas teorijas kā zinātnes formulējumi ir saistīti ar cilvēka izvēli un rīcību. Ekonomikas torija ir zinātne par izvēli. Tā pēta, kā cilvēks izvēlas ierobežoto ražošanas resursu izmantošanas veidu, lai ražotu dažādas preces un sadalītu tās sabiedrības locekļu vidū. Ekonomika nav brīva no atsevišķu vadītāju patvaļas, savtīguma, kas ekonomikai liek darboties pret cilvēku un cilvēci. Cilvēks pats ir atbildīgs par savu izvēli, rīcību, ekonomisko uzvedību. Pieredze liecina, ka demokrātija ir visefektīvākais nosacījums, lai tirgus ekonomika kalpotu cilvēku interesēm. Tirgus nodrošina atgriezenisko saiti ekonomikā, demokrātija – politikā. Ekonomikas teorija ir mācība par ekonomikas subjektu rīcību, cēloņsakarībām viņu saimnieciskajā darbībā. Tā izzina ekonomikas subjektu rīcības likumus un to izmantošanas nosacījumus divos saimniekošanas līmeņos – mikroekonomikas un makroekonomikas līmenī.
Mikroekonomika pēta :
• Atsevišķos saimniekošanas subjektus (uzņēmumus, mājsaimniecības), to rīcību saimniekošanā.
…
