Nu, kaut vai to, ka ne viens, ne otrs, visticamāk, nav priecīgs, ka jāpamet dzimtene. Neatkarīgi no tā, vai viņš ir politiskais bēglis vai ekonomiskais migrants.
Šāda domāšana arī atvieglotu mūsu darbus kas jāveic mājas, lai bēgļi šeit justos labi. Pirmkārt, tas nozīmētu bēgļus uztvert kā tādus, kuri te varētu arī palikt. Otrkārt, tas nozīmētu, ka svarīgāk par ārējo izskatu un reliģisko pārliecību ir savstarpēja uzticības panākšana un apziņa, ka esam spējīgi palīdzēt un novērst ciešanas. Ja mēs novērstu ciešanas 250 bēgļiem, tas varētu arī mazināt mūsu pašu ciešanas par pārinodarījumiem 20. gadsimtā.
…
