Latvijas plēsēji

Latvijā sastopamas 15 plēsēju kārtas sugas.
Ķermeņa izmēri—no maziem līdz ļoti lieliem. Ķermeņa uzbūve gan viegla un slaida, gan smaga un lempīga.
Pirksti ekskrimitātēm—5, retāk—4, tie apbruņoti ar nagiem, kas dažādām sugām ievelkami.
Kažoks tiek mainīts vienu vai divas reizes gadā. Ādā sviedru un tauku dziedzeri, dažādām sugām pie anālās atveres ir specifiski smaržu dziedzeri.
Spēcīga žokļu muskulatūra. Kārtas īpatnība—spēcīgi, smaili ilkņi un plēsējzobi.
Šīs kārtas pārstāvji būtiski atšķiras pēc ārējā izskata, fiziskā spēka un dzīvesveida. Ķermeņa garums variē no 11 cm (zebiekste) līdz 3 m (brūnais lācis), masa no 100 gr. līdz 700 kg.

Brūnais lācis
Pieder plēsēju kārtas lāču dzimtai.
Ķermeņa garums 130 -200 (250) cm, masa 80-120 (300) kg, rudenī tā var palielināties par 20%.
Liels, ļoti uzmanīgs plēsējs, kas apvidū orientējas ar ožas un dzirdes palīdzību, redze vāja.
Mūža ilgums 30 - 50 gadi.
Tipisks visēdējs.
Latvijā iekļauts Sarkanās grāmatas 2. kategorijā.

Vilks
Pieder plēsēju kārtas suņu dzimtai.
Ķermeņa masa 30-65 kg.
Spējīgs attīstīt 55-60 km/h.
Vilks var pārnēsāt trakumsērgu, helmintozes, trihinelozi.
Pārtiek gandrīz tikai no gaļas. Medī lielākoties pārnadžus — stirnas, mežacūkas, staltbriežu un aļņu teļus un govis, bebrus.
Badā novērots kanibālisms
Dabisko ienaidnieku nav.
Mūža ilgums 15-16 (20) gadi.
Medījams dzīvnieks.

Rudā lapsa
Pieder plēsēju kārtas suņu dzimtai.
Ķermeņa masa 4 - 8 (10) kg Vidēja lieluma, ļoti uzmanīgs plēsējs.
Orientējas ar dzirdes un ožas , mazāk ar redzes palīdzību. Peles pīkstienu klusā laikā sadzird 600 - 900 m attālumā.
Pārsvarā gaļēdājs. Pamatbarība - peļveidīgie grauzēji, putni, zaķi.
Dabiskie ienaidnieki – vilks, lūsis, lielie plēsīgie putni.
Mūža ilgums 5-8 (14) gadi.
Medījams dzīvnieks.…