Tad nu lūk, manuprāt, šie bērni tāpat neizpaudīs savu viedokli par notiekošo, pat tad, ja viņam kaut kas nepatiks. No vienas puses, varbūt tā ir daļēja vienaldzība pret notiekošo, bet no otras puses tā varētu būt kautrība vai vienkārši vacāki ir bērnam iemācījuši pārāk daudz nerunāt, bet klausīt citus.
Galu galā, es uzskatu, ka katram bērnam ir jāizsaka savs viedoklis, bet skolotājam tas ir jāpieņem un jārūpējas par to, lai bērns nejustos slikti. Un tieši šādā gadījumā humānisms un demokrātija pedagoģijā būtu ļoti lieliska. Bērni justos labi, jo varētu piedalīties lēmumu pieņemšanā, bet skolotāji pacenstos šos audzēkņu ieteikumus realizēt (kaut vai nedaudz).
…
