Secinājumi
Darba sākumā izvirzītā tēze tiek apstiprināta. Cilvēka dvēsele spēj pārdzimt citā fiziskā ķermenī, tādejādi saglabājot atmiņas no savas pagātnes. Cilvēks spēj atcerēties un arī detalizēti aprakstīt savas iepriekšējās dzīves/dzīvju notikumus, kurus var apstiprināt saglabājušās rakstiskas vai kādas citas fiksētās liecības. Taču, tos cilvēks spēj atsaukt atmiņā atrodoties hipnozes iespaidā.
Bērni, kuri būdami vēl agrā vecumā, arī spēj atcerēties iepriekšējās dzīves liecības arī bez hipnozes metodes, kuru aprakstītās liecības arī tiek apstiprinātas, taču pēc laika šīs atmiņas parasti izzūd.
Sakarā ar to, ka cilvēks var pārdzimt cita cilvēka ķermenī, pēc budistu uzskatiem, tas tikpat var pārdzimt arī nedzīvojos dabas priekšmetos vai arī kļūt par garu vai dzīvnieku.
Tas, ko mēs darījām iepriekšējā dzīvē, nosaka kas mēs būsim nākošajā dzīvē, ko nosaka karmas likums.
…
