Vēsturiskais pētījums jeb historiogrāfija ir vēstures elementu pārbaude. Termins vēsture, vispārējā izpratnē, tiek lietots kā pasaules pagātnes sinonīms, kas atspoguļo konceptuālus pagātnes notikumus laika gaitā. No socioloģijas viedokļa vēsture ir dažu pagātnes notikumu pārskats vai arī notikumu sērija.
Notters (1972.) uzskatīja, ka vēsturiskais pētījums paplašinās ārpus tikai incidentu, faktu, ziņu vai personu apkopojuma. Tas ir pētījums par to avotu, kas ir ietekmējuši pagātni, sakarībām, nepārtrauktu ietekmi uz tagadni un skaidri ietekmē nākotni. Lielākais vēsturisko pētījumu impulss ir informācijas vākšana un datu interpretācija vai analīze.
Vēsturiskais pētījums ir viena vai vairāku cēloņu sakārtošana:
atklāt nezināšanu;
atbildēt uz jautājumiem;
meklēt notikumu sakarību vai nozīmi no pagātnes uz tagadni;
novērtēt pagātnes aktivitātes un indivīdu, organizāciju devumu;
palīdzība cilvēka kultūras izpratnē.
Pētniekam ir jācenšas no literāriem un latentiem līdzekļiem, kā arī no citiem vēsturiskajiem avotiem izprast vēsturisko laika kontūru. Vēsturiskais pētījums ir logs uz šodienas dažādo simbolu lietošanas izpratni, kas ir lietoti arī pagātnē.…
