Jurģa vai Ūsiņa diena ir vecum vecais gada sākums Latvijā, jo arī Jurģi sākas vai viss zemnieka darba gads: ganu diena, pieguļas, sējas un pirmā ugunskura diena. Vienīgi zemi art sāka jau agrāk. Tā bija arī ziemas beigu diena un vasaras sākums. Sējēji kaisa sēklu tīrumos, pieguļnieki pošas laist laukā savus zirgus un govju gani savus ganāmpulkus. Sākas vasara un ziedu laiks.
Pa kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņu kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu mēteliņu.
Ūsiņ dienu sauc arī par Jurģiem, Zirgu dienu. Ūsiņ dienas rītā jāceļas agri. Saimniekam jāņem gailis un jāiet uz zirgu stalli kaut gaili, bet saimniecei govju kūtī jākauj vista. Pēc tam gali un vistu izvāra un apēd par godu Zemes mātei un Ūsiņam - gaismas un pavasara dēlam.…
