3.Interpersonālās komunikācijas būtība
Interpersonālā komunikācija ir:
Komunikācija no indivīda uz indivīdu
Aci pret aci komunikācija
Komunikācijas forma un saturs atspoguļo indivīdu personiskās iezīmes (raksturlielumus), kā arī viņu sociālās lomas un attiecības
4.Fatiskā komunikācija
komunikācija, ko pielieto, lai radītu atmosfēru, kurā saglabā sociālo kontaktu, kas apliecina, ka komunikācija ir iespējama un turpināma, kas uztur komunikācijas kanālus atvērtus. Tā parasti nenes jaunu informāciju un idejas, tajā apmainās ar rituālam frāzēm (laiks, veselība, tradicionāli rituāli).
5.Medio komunikācija
6.Parasociālā komunikācija
Interpersonālo attiecību ilūzija, kas rodas starp auditoriju un radio, televīzijas vai filmas varoni, izdomātu vai reālu personu. Tā, īpaši seriālos, piedāvā ilgstošas attiecības, ir integrēta auditorijas ikdienas rutīnas daļa. aktieris vai žurnālists tiek uzskatīts par draugu, mierinātāju, modeli un, atšķirībā no reālajiem cilvēkiem visapkārt, ir nemainīgs
7.Komunikācijas teorijas 7 tradīcijas
Sociāli psiholoģiskā tradīcija
Kibernētiskā tradīcija
Retoriskā tradīcija
Semiotiskā tradīcija
Sociāli kulturālā tradīcija
Kritiskā tradīcija
Fenomenoloģiskā tradīcija
8.Komunikācijas postulāti
1. Cilvēks nevar nekomunicēt (katra uztverama uzvedība ir potenciāli komunikatīva)
2. Katra saruna ietver 2 ziņojumus –satura un attiecību. Attiecību ziņojums bieži ir neverbāls, tā ir meta komunikācija
3. Komunikācija ir uzvedības process, kurā izšķiramas lielākas vienības, kas saistītas cēloniski (punktuācija).…
