mira 1916. gada 26. decembrī Brendas salā Helsinkos pie molberta ar otu rokā. 1920. gadā Rozentāla pīšļus no Helsinkiem pārapbedīja Rīgas 2. Meža kapos.
Par bērnību nav saglagājies daudz informācijas, par to var tikai spriest no mākslinieka domām par A.Brigaderes stāstu “Alvils” (“Paldies par Alvilu. Jā, tā ir mūsu bērnība.”)
1910. gadā viņš apgleznoja Rīgas Latviešu biedrības fasādi
Bija viens no 1891. gadā dibinātā Pēterburgā studējošo latviešu mākslas studentu pulciņa “Rūķis” (1891) biedriem. Pulciņa biedrus, kuru vidū bija arī Kultūras kanonā iekļautie Vilhelms Purvītis un Teodors Zaļkalns, vienoja mērķis radīt nacionālu un tajā pašā laikā modernu mākslu, ko viņi realizēja gleznojot dzimtenes dabu, sadzīvi un vēsturi.
Gleznotāja privāta mākslas studija atradās Rīgā, Alberta ielas 12. nama 9. dzīvoklī, kur no 1904. — 1915. gadam arī dzīvojis mākslinieks ar ģimeni. Ēkas īpašnieks un arhitekts Konstantīns Pēkšēns, jau projektējot namu, dzīvokli bija paredzējis māksliniekam, speciāli augšstāvā virs dzīvokļa izbūvējot atbilstoši mākslinieka iecerei gleznotāja darbnīcu
…
