Kad senie cilvēki ienāca tagadējās Latvijas teritorijā, tie sāka veidot šeit apmetnes, vēlāk arī pilskalnus. Par pirmatnējiem mūsu zemes nocietinājumiem un virsaišu pilīm liecina tikai to atrašanās vietas - lielāki vai mazāki uzkalni, saukti par pilskalniem, kā arī tautas nostāsti par šiem kalniem un ar tiem saistītās leģendas. Senlatviešu pilskalni ir trejāda veida. Vieni izskatās pēc dabiskiem mazu apmēru kalniem vai uzkalniem ar samērā stāvām malām, otra tipa pilskalni- ir citādi veidoti, un proti: uz augstāka līdzenuma lielāka vai mazāka vieta nocietināta ar grāvjiem un zemes vaļņiem, trešā tipa- veidoti uz līdzenuma un apjozti ar riņķveida vaļņiem, būvētiem no akmeņiem, savienotiem tikai ar zemi …
