Smadzeņu attīstība.
Bērnam, ierodoties pasaulē, ir daudz lielāka spēja uztvert apkārtni, nekā kādreiz tika uzskatīts. Kaut gan jaundzimušais nāk no diezgan klusas un tumšas vides, viņa smadzenes ir gatavas uztvert un pārstrādāt informācijas jūkli, kam bērns pakļauts jau ceļā uz ārpasauli un ierodoties tajā.
Ja bērns ir iznēsāts, viņa smadzeņu struktūras un uzbūves ziņā ir pilnīgi attīstītas. Ir izveidojušās rievas un krokas smadzeņu garozā, kā arī īpašie veidojumi un asinsvadu smalkais tīklojums. Trūkst tikai īpašo saikņu starp smadzeņu struktūrām – tās veidosies pakāpeniski, kad tiks apgūti iespaidi no apkārtējās vides.
Bērnam piedzimstot, ir labi attīstīti beznosacījuma refleksi. Svarīgākie no tiem ir zīšanas, meklēšanas, rīšanas reflekss un aizsargrefleksi. Pēc piedzimšanas vispirms izpaužas virkne aizsargrefleksu – ar grimasēm, šķaudīšanu, skaļu kliedzienu, automātiskām kustībām mazulis reaģē uz pieskārienu, sāpēm, aukstumu, karstumu. Meklēšanas refleksu novēro jau pirmajā stundā pēc piedzimšanas, kad bērniņš groza galvu uz vienu pusi un otru pusi, kustina lūpas un mēlīti, līdz sāk zīst, kad atradis māmiņas krūti.
…
