Arī mūsu mīļajā Latvijā notiek visādas tamlīdzīgas nejēdzības. Piemēram, deviņdesmitajos gados, kad Latvija atjaunoja savu neatkarību, valstij piederēja ļoti daudz rūpnīcas, fabrikas, īpašumi, u.t.t. Taču pie varas esošā „politiskā elite” ar premjeru priekšgalā esošo valsts bagātību iznīcināja: rūpnīcas izputināja, tad privatizēja, bet beigu beigās izpārdeva. Līdz ar to valstij piederošās bagātības pakāpeniski nokļuva privātās rokās un tā radās miljonāri. Lai gan sākumā valdība tautai solīja pavisam ko citu: republikas īpašuma saglabāšanu un tirgus ekonomikas attīstīšanu. Plāns izgāzās un Latvijā turpināja pasliktināties vispārējā ekonomiskā situācija, kritās arī iedzīvotāju dzīves līmenis, kamēr paši augstākstāvošie dzīvoja uz zaļa zara.
Apgaismības ideoloģija bija pilnīgi pretēja absolūtismam, taču atbrīvošanās no absolūtisma principiem nenācās viegli, tādēļ vietām tie bija saglabājušies – tiekšanās pēc varas, maksimāla kontrole pār visu. Mūsdienās tas nav nekur izzudis, jo visos laikos ir bijuši mantkārīgi un varaskāri cilvēki. Salīdzinot 18. gs vērtības un šodienu, idejas ir līdzīgas , taču, manuprāt, mūsdienās ar to realizēšanu iet nedaudz labāk, tāpēc, ka sabiedrībai ir iemācīts respekts, darba augļi – guvums-, kā arī ir palikusi tāda īpašība kā egoisms.
…
