J.Baltvilks mudina bērnus ieklausīties un ieskatīties dabā, aizturot elpu, jo tikai tā var ieraudzīt, kā „jauns pavasaris vēl vingrinās, vēl tikai mācās”, kā „saulīte atnāk savu pasauli skatīt”, kā „vējš visu dienu skrien”. „Tas jāizjūt ir tev pašam, Neej gulēt vēl, puisīti manu; paliksim augšā šo nakti!”
J.Baltvilka dabas dzeja rosina iepazīt daudzveidīgu jūtu pasauli. …
