Viens no galvenajiem makroekonomikas rādītājiem, kas izvērtē ekonomiskās darbības rezultātus, ir Iekšzemes kopprodukts (IKP). Tā dinamika tiek izmantota vispārīgās ekonomikas funkcionēšanas novērtēšanai, lai noteiktu nosacītos sasniegumus vai ekonomiskās politikas, kuru veic valdība, negatīvās puses.
Jebkurā sabiedrībā tiek ražots milzum daudz dažādu preču un pakalpojumu. Lai sabiedrība zinātu un varētu novērtēt savas valsts ekonomisko stāvokli, statistiķi veic visos ražošanas posmos ražoto preču un pakalpojumu uzskaiti naturālā un naudas izteiksmē un to mēra izmantojot galvenokārt divus rādītājus. Tie ir vai nu nacionālais kopprodukts , vai arī iekšzemes kopprodukts (IKP). Šajā kursa darbā turpmāk apskata un analizē iekšzemes kopprodukta rādītājus. Iekšzemes kopprodukts raksturo valsts ekonomikas attīstības līmeni. Taču tas nenozīmē, ka pēc šī rādītāja var precīzi noteikt tautas labklājību. Iekšzemes kopproduktā tiek ietvertas valsts teritorijā saražoto un pārdoto galapreču un pakalpojumu vērtība neatkarīgi no tā, vai to ražošanā ir izmantoti savas valsts patstāvīgajiem iedzīvotājiem vai arī ārzemniekiem piederošie ražošanas resursi. Un, aprēķinot IKP, tajā ir ietverts valstī saražotais un realizētais galaprodukts. Tas ir nepilnīgs rādītājs tautas labklājības raksturošanai. Tautas labklājības jēdziens ir daudz plašāks, jo tas ietver daudzus labumus: materiālos, garīgos, sociālos labumus. Bet iekšzemes kopproduktā netiek ietverti daudzi elementi, kas raksturo tautas labklājību.…
