Dzelzs (Fe) cilvēcei zināma kopš 4. gadu tūkstoša p.m.ē. un pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā ieņem 4. vietu, jo tā veido daudzus minerālus un iežus: magnetīts Fe2O4 (magnētiskā dzelzsrūda), hematīts Fe2O3 (sarkanā dzelzsrūda), limonīts Fe2O3 . nH2O (brūna dzelzsrūda), pirīts FeS2, siderīts FeCO3. Samērā daudz Fe satur māli.
Bagātākās Fe rūdas atradnes ir Krievijā, Ukrainā, Zviedrijā, Norvēģijā, Francijā, Polijā, Austrija, Ziemeļāfrikā, ASV u.c. Latvijā sastopams purvu un ezeru rūdas, kas satur galvenokārt limonītu.
Tīru Fe iegūst no dzelzs oksīdiem, reducējot tos ar alumīniju vai ūdeņradi.
Rūpniecībā Fe iegūst Fe sakausējumu – čuguna un tērauda – veidā, reducējot bagatinātu Fe rūdu oksīdus ar oglekļa(II) oksīdu CO.
…
