Eiropas Savienība un Latvija tajā

Pēdējais gadsimts Latvijai un Baltijas valstīm kopumā ir bijis baiss, ekonomiskām un politiskām pārmaiņām bagāts gadu simtenis. Latvieši pirmo reizi proklamē savu republiku. Pārvalda to. Panāk citu valstu de jure atdzīšanu. Vēlāk zaudē valsti un tās suverenitāti. 50 gadus Latvija atradās PSRS okupācijā. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Latviju atkal sagaida jaunas pārmaiņas. Sabrūk Padomju Savienība. Latvija, Lietuva un Igaunija atgūst savu suverenitāti un neatkarību. Kopš tā laika nepārtraukti ir notikusi Baltijas valstu integrācija Eiropā. Vēl joprojām tiek nojaukts “dzelzs priekškars”, uzlabojot gan ekonomisko, gan sabiedrisko un politisko iekārtu Baltijas valstīs.
Notiek nepārtraukta eiropeizācija dažādās valsts un sabiedrības dzīves jomās, respektīvi, tiek bruģēts ceļš uz Eiropas Kopienu (Eiropas Savienību). Svarīga robežšķirtne ir 1993.gads, kad Eiropas padomē (EP) pilntiesīgu locekļu statusu iegūst Lietuva un Igaunija. Latvijai vēl jāgaida pirmās parlamenta vēlēšanas kopš izstāšanās no Padomju Savienības, kuras notika 1993.gada 5./6. jūnijā.
Latvijas ārpolitikas stratēģija kopš tā laika nostāda mērķi – pēc iespējas ātrāk iestāties Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) un Eiropas Savienībā. Ja iestāšanās NATO tiek izvirzīta kā drošības garants pret Maskavu, tad iekļaušanās ES nodrošinās ekonomisko drošību. Pret NATO biežāk nostājas cittautieši. Pret ES – arī latvieši. Tiek minēti vairāki iemesli, kādēļ Latvijai nevajadzētu iestāties ES. Pamatu pamata arguments tam ir Latvijas atkārtotā neatkarības un suverenitātes zaudēšana. Taču ES nav PSRS. ES ir balstīta uz pavisam citiem uzbūves principiem. ES pamatdibinātājvalstis jau kopš 1951.gada 4.aprīļa, kad starp Beļģiju, Vācijas Federatīvo Republiku, Franciju, Itāliju, Luksemburgu un Nīderlandi tiek parakstīts līgums par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanu, izvirzījušas mērķi nodrošināt pagātnes šķautņu noslīpēšanu starp Franciju un Vācijas Federatīvo Republiku, tādējādi nodrošinot Eiropas valstu draudzīgu kopā sadzīvošanu. Vēlāk EOTK tiek vairākas reizes reformēta līdz 1992.gada 7.februārim, kad Māstrihtā tiek parakstīts līgums par Eiropas Savienību, kas paredzēja tādas ES izveidi, kādu mēs to pazīstam tagad un tāda, kurā Latvijas valsts iestāties, ja vien Latvijas balstiesīgie iedzīvotāji referendumā balsos “par” iestāšanos ES.…