Latvieša portretējums
Merķelis vācu apspiestos latviešus ir attēlojis necila paskata, verdzībā novārdzinātus, nabadzīgus.
Zemnieku mitekļi atradās izklaidus, nomaļus no citiem, izolēti no apkārtējās vides, mežos. Parasti zemnieki mitinājās rijās.
Latviešu zemnieku ārējais izskats bija ļoti pieticīgs, trūcīgs un liecināja par muižkungu slikto un bargo izturēšanos pret viņiem.
Uz svētkiem ļaudis parasti uzposās.
Zemnieka stāvoklis, izturēšanās un izskats bieži bija atkarīgs no viņa kunga rakstura.
Latviešu rakstura iezīmes
Merķelis apspiesto latviešu tautu attēlo kā bezspēcīgu savu muižkungu priekšā, padevušos, zaudējušu ticību sev un saviem mērķiem un neizglītotu, pretēji tādai kāda tā bija iepriekš.
Kā galveno latviešu pašapziņas, varonības salauzēju Merķelis attēlo vācu virskundzību pār latviešiem. Dzimtbūšanu jūga dēļ latvieši nespēja saglabāt savas vērtības, lepnumu un identitāti.
Verdziskas bailes un neuzticība
Dzimtbūšanu laikā latvietis kļūst bezjūtīgs
Turīgākajiem latviešiem ir palikušas arī cilvēcīgas rakstura iezīmes, kā pieklājība, uzticība un pateicība.
Autora attieksme
Garlībs Merķelis rakstījis grāmatu par latviešiem ar mērķi cīnīties pret dzimtbūšanu.
Grāmatā viņš pauž savu viedokli par viņam nepieņemamajiem muižnieku uzskatiem.
Atspoguļojot visus notikumus reāli, Merķelis vēlas, lai muižnieki nobītos paši no savas rīcības un apzinātos savas rīcības sekas. …
