Ziņas par latviešu strēlnieku varoņdarbiem parādījās dažādos pasaules preses izdevumos. Daudzas tautas tikai no šīm laikrakstu rindiņām pirmoreiz uzzināja par latviešiem, kuru zeme atrodas pie Baltijas jūras. Milzīgie upuri gan strēlniekos, gan visā tautā radīja pārliecību, ka Krievijas valdība nav ieinteresēta atbrīvot vācu okupēto Kurzemi un Zemgali. Daudzi strēlnieki sāka ienīst krievu ģenerāļus un cara valdību.
Lielais upuru skaits radīja strēlniekos pārliecību par to, ka viņus krievu virspavēlniecība izmanto kā lielgabalu gaļu. To veikli izmantoja lielinieku aģitatori. Bezjēdzīgā un nemākulīgā kauju vadība, nerealizētie mērķi, milzīgie zaudējumi lika strēlniekiem meklēt jaunus ceļus savas nākotnes veidošanā. Neatkarīgas Latvijas valsts ideja vēl nebija izlolota, it pievilcīgi likās lielinieku lozungi, kas solīja mieru, maizi, darbu, zemi, un galvenais: ”Brīva Latvija brīvā Krievijā!”
Tie strēlnieki, kuri reizē ar krievu armiju atkāpās uz Krieviju
1918.gada februārī, ievērojami ietekmēja politiskos notikumus gan Krievijā, gan reizē ar to arī visā Eiropā. Ziemassvētku kaujas ir latviešu strēlnieku vēstures zenīts. Ne velti 6.janvāris- Zvaigznes diena- kļuvis arī par latviešu strēlnieku piemiņas dienu.
…
