Cilvēka iekšējā kultūra ir atkarīga no viņa garīgās un tikumiskās audzinātības un sagatavotības, bet ārējā kultūra ir atkarīga no cilvēka fiziskās pilnveides un apgūtajām uzvedības manierēm. Ir nepieciešams radīt apstākļus, lai cilvēks jau no mazotnes varētu attīstīties kā kultūras un personīgās dzīves darbības subjekts (būtne, kas veic attiecīgo darbību). Personības pilnveidošanās norit cilvēkam visa mūža garumā. Pusaudža gados cilvēka morāli tikumiskās vērtības, pamatvērtības ir vēl tapšanas stadijā, tāpēc ir visvieglāk iespaidojamas. …
