Dzejoļa 4. pantā izskan retorisks jautājums:
„Galvu slēpis, tup uz zara
Spārnots gaisa ubadziņš,
Vai varbūt par pavasara
Dzīru dziesmām sapņo viņš?”
Dzejolim raksturīga prasmīgi radīta klusa, mierīga, maiga ziemas vakara noskaņa, kas izsauc asociāciju plūsmu. Mierīgo dzejoļa plūdumu nespēj izjaukt arī daudzo verbu lietojums, jo tie apzīmē lēnu, gandrīz acij nepamanāmu darbību (snauž, glauž, aizlīgo, dilst, sapņo, slīd...). Noskaņas radīšanai kalpo arī valodas fonētiskā organizācija- skaņu l, m, t dominante( aliterācija).
„Ziema” (pēc tematiskā iedalījuma) ir dabas dzejolis, bet pēc G.Pospelova iedalījuma to var ierindot aprakstošās lirikas grupā, jo ar vārdu palīdzību tiek atveidotas ārējās parādības to statikā.
…
