Visas dzīva organisma šūnas no ārējās vides ir atdalītas ar plazmatisko membrānu jeb plazmolemmu. Taču membrānas nav pilnīgi necaurlaidīgas – šūnas spēj regulēt caur membrānu ejošo vielu daudzumu, tipu, dažreiz pat arī to kustības virzienu – šo īpašību sauc par membrānas selektīvo puscaurlaidību.
Membrānas bilipīdu slānis ir ūdens caurlaidīgs, bet citu vielu pārnese ir atkarīga no:
vielu daliņu lieluma;
šķīdības lipīdos;
daliņu lādiņa.
Transports caur plazmolemmu ir ļoti svarīgs, jo tas nodrošina:
noteiktu jonu koncentrāciju un pH lielumu;
barības vielu transportēšanu
toksisko atkritumu izvadīšanu;
vielu sekrēciju;
jonu gradientu izveidi, kas ir nepieciešama nervu un muskuļu aktivitātei.
Plazmolemmas selektīva caurlaidība un specifiskie vielu transporta veidi rada iespēju veidot daudzveidīgus koncentrācijas gradientus gan pašā šūnā, gan arī starp plazmolemmu un šūnstarpas vidi.
Šķir aktīvos un pasīvos pārneses mehānismus.
Iekššūnu un ārpusšūnu ūdens bilanci regulē divi mikroelementi – kālijs un nātrijs. Kālija joni atrodas galvenokārt šūnu iekšā, bet nātrija joni – šūnstarpu telpā.
Nātrija jonu ir 1,5 reizēs vairāk nekā kālija jonu, kālijs vieglāk iziet cauri membrānai. Bet nātrija joni vieglāk piesaista ūdens molekulas, veidojot biezu ūdens apvalku, kas nelaiž tiem iziet cauri membrānai.…
