3.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras šumeri identificēja planētu Venēru, nodēvējot to par „Rīta un Vakara zvaigzni.
Venēra ir otrā planēta no Saules mūsu Saules sistēmā.
Venērai nav dabīgo pavadoņu.
Vidējais attālums no Saules līdz Venērai ir 108,2 miljoni kilometru.
Venēra ir karstākā planēta.
Blīvie mākoņi, kas sastāv no sēra un sērskābes daļiņām, labi laiž cauri saules redzamo gaismu, bet aiztur no planētas atstaroto siltumu, kā rezultātā planētas temperatūra krasi pieaug.
Lēnās rotācijas dēļ Venērai praktiski nav magnētiskā lauka.
Venēra ir dzīvībai „neviesmīlīga” planēta lielā karstuma, ūdens un skābekļa trūkuma dēļ.
Rotācijas periods Venērai ir 243 Zemes diennaktis. Venērai ir gandrīz apļveida orbīta, kuru tā apriņķo 225 Zemes diennaktīs.
Saullēkts un saulriets uz Venēras ir tikai divas reizes gadā, tādēļ, ka Venēras diennakts ir vienlīdzīga 117 mūsu planētas diennaktīm.…
