1.vēstule
Vendija ada man zeķes
Vendijai tirpst rokas
Vendijai pietūkušas kājas
Vendija ada man zeķes
piedod manu naivumu, ziema,
es paļāvos uz tavu labvēlību
un aizmirsu sniegpārslu
nodevību
tiksimies rīt
tas sniega vīrs tavā sētsvidū
būšu es
piedod Vendij
tavās zeķēs man nosala kājas…
