Author:
Evaluation:
Published: 06.12.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Used
  • Summaries, Notes 'Sabiedrisko attiecību prakse Valmieras pilsētas pašvaldībā', 1.
  • Summaries, Notes 'Sabiedrisko attiecību prakse Valmieras pilsētas pašvaldībā', 2.
  • Summaries, Notes 'Sabiedrisko attiecību prakse Valmieras pilsētas pašvaldībā', 3.
  • Summaries, Notes 'Sabiedrisko attiecību prakse Valmieras pilsētas pašvaldībā', 4.
  • Summaries, Notes 'Sabiedrisko attiecību prakse Valmieras pilsētas pašvaldībā', 5.
  • Summaries, Notes 'Sabiedrisko attiecību prakse Valmieras pilsētas pašvaldībā', 6.
  • Summaries, Notes 'Sabiedrisko attiecību prakse Valmieras pilsētas pašvaldībā', 7.
  • Summaries, Notes 'Sabiedrisko attiecību prakse Valmieras pilsētas pašvaldībā', 8.
Extract

Viens no sabiedrisko attiecību uzdevumiem ir radīt uzticamību sabiedrībā kādai noteiktai organizācijai vai institūcijai, un kā uzskata Grunigs (Grunig, 1992), jo lielāka uzticamība organizācijai, jo tās komunikācija ir pārliecinošāka, un tas nodrošina efektīvāku sadarbību ar vietējo sabiedrību. Šī veiksmīgā sadarbība savukārt nodrošina ilgstošu un efektīvu organizācijas darbību. Tā kā valsts arī ir organizācija ar savu vadību, izpildinstitūcijām un darba realizētājiem, tā tiek pārvaldīta ar dažādu institūciju palīdzību. Viena no šādām institūcijām, ir pašvaldība, kas konkrētā pilsētā, rajonā, pagastā ir individuāla ar savu vadību un ievēlētām amatpersonām, un tā darbojas patstāvīgi, vadoties pēc likumiem, kas ir saistoši Latvijas Republikā. Katlips apgalvo, ka demokrātiskā valsts pārvaldes sistēmā sabiedriskās attiecības ir tās, kas veido un uztur saikni ar sabiedrību (Katlips, Senters un Brūms, 2002).
Ikdienā pastāv atšķirības starp sabiedrisko attiecību realizāciju un praksi privātajā un valsts sektorā. Valsts sektorā dažās no iesaistītajām sabiedrības grupām regulāri novēro sabiedrisko attiecību darbību un spēj to ietekmēt finansiāli vai ar sabiedrības viedokļa palīdzību. Valsts institūciju SA veido attiecības ar plašu sabiedrības daļu, kam atšķirīgas intereses un dienas kārtība. Šīs mērķu grupas var būt gan iekšējās, gan ārējās grupas, kurās iekļaujas organizācijas vadītājs un darbinieki, valdības likumdošanas, sabiedrības interešu grupas, politisko partiju līderi, politiskās darbības komitejas, valsts vai pašvaldību amatpersonas, privātuzņēmēji, profesionālās interešu grupas, ziņu mediju pārstāvji un sabiedrība kopumā. …

Author's comment
Atlants