-
Latviešu valodas gramatikas galvenās definīcijas un piemēri
Summaries, Notes6 Latvian, Pedagogy, Linguistics, Interpreting
15. Uzruna ir vārds vokatīvā, ar kuru teikumā kādu uzrunā. Ja uzrunu paskaidro apzīmētājs vai pielikums, veidojas uzrunas grupa. Gan uzrunu, gan uzrunas grupu no pārējā teikuma atdala ar komatiem. Uzruna vai uzrunas grupa var atrasties gan teikuma sākumā, gan teikuma vidū, gan teikuma beigās.
• Žurciņ, liecies mierā, ko nu vairs!
• Es nu aizskriešu pēc malkas un oglēm, bet tu, mīļo draudziņ, ķeries pie putekļu lupatas!
• Pacenties uzpost visu šo mantību, veco zēn!
16. raksturīgākie palīgteikuma veidi:
• Teikuma priekšmeta palīgteikums(teik. pr. p.), jautājumiuz kuriem atbild – kas, ievadītājvārdi - ka, lai, vai, kas, kurš, kura, kā, cik, kur, kapēc.
P:Nav zināms, kad viņu iepazīstinās ar mums.
• Apzīmētāja palīgteikums(apz. p.), jautājumi uz kuriem atbild – kāds, kāda, kurš kura,
ievadītājvārdi - kas, kurš, kura, kāds, kāda, ka, lai, vai.
P: Pie avotiņa stāvēja soliņš, kur pasēdēt un atpūsties.
• Papildinātāja palīgteikums(papild. p.), jautājumi uz kuriem atbild – ko, par ko, ar ko, no kā, kam, ievadītājvārdi - kad, kur, cik, kā, kapēc, ka, lai, vai, kaut
P: Visam, ko toreiz runājām, tagad piemīt īpaša burvība.
• Laika apstākļa palīgteikums(laika apst. p.), jautājumi uz kuriem atbild – kad, cik ilgi, no kura laika, līdz kuram laikam, ievadītājvārdi - kad, kamēr, līdz, līdzko, tikko, tiklīdz, tiklīdz kā, iekām, iekams, kopš, pirms, pēc tam kad.
P:Kad meitene bija jau blakus, puisis pagrieza galvu.
• Vietas apstākļa palīgteikums (vietas apst. p.), jautājumi uz kuriem atbild – kur, kurp, no kurienies, uz kurieni, ievadītājvārdi - kur, no kurienes, uz kurieni, kurp.
P: Sniega roze skatījās uz turieni, kur dzirdēja suņus rejam.
…
LIELA PALĪDZĪBA 12.KLASES EKSĀMENAM!! 1. Vārdu krājumu veido vispārlietojamie vārdi un : • mantotā leksika; P: saule (lat. sol), mēness (gr. mēn), sniegs (gotu snaiws) • aizguvumi; P: kapeika, kāposti, kodaļa, ķīselis, nedēļa, • speciālā jeb nozaru leksika; P: tīkls, kārba, folklora, virzienrādis • žargonismi; P: šancēt, bračka • vulgārismi; P: purns, snuķis, sakaŗnis • apvidvārdi jeb dialektismi; P: kaķpēdiņa, dāsns, veldze • vecvārdi; P: diet, jaunekle, bāliņš • jaunvārdi jeb neoloģismi; P: piekabinātājs, atskaņotājs, atainojums • okazionālismi. P: ārisks, rudeņot 2. Sinonīmu rindas: • SKRIET RikšotJoņotLēkšotBizotBrāztiesCilpotNestiesVicotTecēt • RUNĀT Mēļot Tērgāt Tērzēt Dūdot Bubināt Vāvuļot Čivināt Ņurdēt Rūkt Skandināt • ĒST Mieloties Baudīt Iebaudīt Ieturēties Grauzt Strēbt Iekost Tiesāt Gremot Sukāt stiprināties 3. Antonīmu pāri • Draugs – ienaidnieks • Dzīvot – mirt • Pilns- tukšs • Augsts – zems 4. Homonīmi – Vienādi rakstāmi uz izrunājami vārdi, kas izsaka dažādas, savstarpēji nesaistītas nozīmes : P: Mīkla (Konditorejā) un mīkla (folkloras žanrs) Dumpis (putns) un dumpis (sacelšanās) Homoformas – nejauši sakritušas atsevišķas vārdu formas. Šiem vārdiem ir atšķirīgas pamatformas. Starp homoformu nozīmēm nav nekāds sakars: P: lieks – īpašības vaŗda lieks vienskaitļa nominatīvs, darbības vārda liekt īstenības izteiksmes nākotnes 3. persona.