Puse Eiropas Savienības iedzīvotāju uzskata, ka darbaspēka mobilitāte ir pozitīvs ieguvums darba tirgum, savukārt 21% eiropiešu darbaspēka pārvietošanos uzskata par negatīvu faktoru. Visbiežāk strādājošo kustību negatīvi vērtē tieši Latvijas iedzīvotāji – 53% gadījumu. Vairāk nekā puse latviešu uzskata, ka migrācija negatīvi ietekmē ģimeni, 65% aptaujāto domā, ka migrācija nenāk par labu ekonomikai, 53% uzskata, ka darbaspēka mobilitāte negatīvi ietekmē darba tirgu, bet 19% respondentu pauž viedokli, ka mobilitāte ir slikta ES integrācijai. Visi augstākminētie skaitļi Latvijā ir visaugstākie starp visām ES dalībvalstīm. Mūsu valsts iedzīvotāji visretāk atbalsta darbaspēka mobilitāti – tikai 25% aptaujāto uzskata, ka strādājošo migrācija ir labvēlīgs apstāklis darba tirgum, savukārt visaugstākie rezultāti šajā jautājumā ir Skandināvijas valstīm – 79% zviedru, 73% dāņu un 68% somu atbalsta darbaspēka migrāciju.
Secinājumi
• Mūsdienās darbaspēka mobilitāte ir ieguvusi globālo raksturu;
• Visu migrāciju pamatcēlonis un dalībnieku motīvs brīvprātīgi pārvietoties ir kādu labumu gūšanas iespēju teritoriālās atšķirības;
• Migrācijas veidi ir iedalāmi pēc dažādiem kritērijiem: pēc migrācijas virziena, pēc teritoriālā ietvara, pēc migrantu kvalifikācijas līmeņa, pēc uzturēšanās ārzemēs laika ilguma, pēc likumības pakāpes;
• Starptautiskā darbaspēka mobilitāte ir viena no būtiskākajām ekonomikas plūsmām;
• Visā Eiropas Savienībā tieši Latvijas iedzīvotāji ir tie, kas vismazāk atbalsta darbaspēka starptautisko mobilitāti.
…
