Senie latvieši ir ticējuši maģijai un pārdabiskiem spēkiem.
Maģija ir uzskats, ka dabā ir pārdabiski spēki, ko cilvēki ar lielu gribu var iespaidot un izmantot savā labā.
Latviešu dzīve nav bijusi iedomājama bez maģijas, latviešiem katra diena ir sākusies ar maģiju. Latvieši ir arī ticējuši daudziem pārdabiskiem spēkiem, piemēram, vilkačiem un daudzām citām dievībām. Senajiem latviešiem ir bijis bail visvairāk no Joda nevis no Velna, latviešu teikās Jods ir minēts kā ļoti liels un ļauns spēks, bet Velns kā muļķītis, kuru var viegli piemuļķot.
Senie latvieši savu garastāvokli varēja noteikt jau agri no rīta kad cēlās, ja izkāpj no gultas ar kreiso kāju tad diena būs neizdevusies, bet ja ar labo kāju tad diena būs ļoti izdevusies un laba.
Tais, Dieviņ, dzelžu sētu
Apkārt manu dzīvošanu:
Burvis būra, skauģis skauda,
Nevēloņa nevēlēja.
Dieva dēli tiltu taisa,
Vara grozus pāri lika.
Pāri brauca bārenīte,
Kā saulīte mirdzēdama.
…
