Ir ne tikai iespējams runāt par jaunas elites veidošanos saistībā ar jauno komunikāciju tehnoloģiju izplatīšanos, bet šādas diskusijas sāk parādīties dažādu grupu starpā, kas tiek izslēgtas no jaunas sabiedrības formas – tīkla sabiedrības. Tās pamats vairs nav industriālās, bet informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas, jo mūsdienās tehnoloģijas attīstās tieši tīkla un telekomunikāciju sfērā.
Patsāv valstis ar augsti attīstītām tehnoloģijām un tās, kas var pacelties līdz augsti attīstītajām valstīm, ja spēj izmantot jaunās tehnoloģijas, vai arī nokrist vēl zemākā pozīcijā, ja nespēj izmantot augsti attīstīto valstu tehnoloģijas.
Globalizācija veicina izlīdzināšanos, tai pašā laikā rosinot vēl nežēlīgāku konkurenci un polarizāciju valstu starpā. Tīkla sabiedrībā ļoti krasi atšķiras valstu spējas izaugsmei – tājās valstīs, kur veiksmīgi attīstās tehnoloģijas, notiek arvien straujāks izaugsmes temps, un tās valstis, kuras ir nabadzīgas, nespēj panākt augsti attīstītākas valstis, veidojoties vēl lielākai sociālajai nevienlīdzībai, marginalizācijai un nabadzībai.
Sociālā nevienlīdzība noved pie izslēgšanas, kas nozīmē pilnīgu atraušanos no jaunām inovācijām.…
