„Cilvēka prātu vienā viņa izziņas jomā piemeklējis savāds liktenis: viņu nomāc jautājumi, no kuriem viņš nevar izvairīties, jo pati prāta daba viņam to devusi, taču viņš arī nevar uz tiem atbildēt, jo tas sniedzas pāri jebkurai cilvēka prāta spējai.” 1 Kā jau vienmēr, cilvēku nomāc dažnedažādie jautājumi par cilvēku kā tādu, par Visumu, par Dievu utt. Kas es esmu, no kurienes un kāpēc? Vai ir kaut kur, tā dēvējamais Dievs, un ja viņš ir, tad kāds viņš izskatās? Un tā tālāk, un tā joprojām.
Kanta „Tīrā prāta kritikā”, vārds kritika nav domāts ar negatīvu nozīmi, vārds ir ņemts no sengrieķu valodas, kas nozīmē: „izpētīt”, „pārbaudīt”. Tātad, ar šo darbu, Kants ir gribējis izpētīt un pārbaudīt prātu - „tīru” prātu (a priori – pirms pieredzes). Darba tēma ir prāta pašizziņa.2
Ir cilvēki, kuri piedzims akli, viņi dzīvo tumsā, vadoties tikai pēc izjūtām. Mūsdienās notiek brīnumi, kad ar operāciju palīdzību, tādus cilvēkus var padarīt redzīgus. Kas notiks, kad cilvēks, kurš ir radis dzīvot tumsā, pēkšņi redzēs visu to, ko līdz šim bija tikai izjutis? Cilvēks mācīsies redzēt, tāpat kā staigāt un runāt. …
