Katrs jaunietis vidusskolas sākumā, vidū vai beigās sāk nopietni aizdomāties par saviem uzskatiem, mērķiem, savu nākotnes dzīvi, protams, es arī neesmu izņēmums. Dzīve mainās, un jāmāk visu laiku pielāgoties tās prasībām, nezaudējot savas domas un uzskatus. Tas nav viegls uzdevums – nezaudēt savu personību, bet to veidot , veidot nepārtraukti. Domājot par nākotni, aktualizējas domas – ko es vēlos izdarīt, kādu es vēlos redzēt savu ikdienu un, protams, kas ir manas prioritātes.
