-
Ceļu satiksmes negadījumu statistiskie dati Valmieras rajonā
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Ceļu satiksmes drošības pasākumi Latvijā | 4 |
| 2. | Statistiskās pētīšanas metodes | 8 |
| 2.1. | Statistikā novērošana | 9 |
| 2.2. | Statistiskā sakopošana un grupēšana | 10 |
| 2.3. | Sadalījuma rindas | 12 |
| 2.4. | Statistiskās tabulas | 13 |
| 2.5. | Statistisko datu grafiskā attēlošana | 14 |
| 3. | Absolūtie un relatīvie lielumi | 15 |
| 4. | Vidējie lielumi | 16 |
| 5. | Struktūras vidējie | 17 |
| 5.1. | Moda | 18 |
| 5.2. | Mediāna | 20 |
| 6. | Dinamikas rindas | 22 |
| 6.1. | Dinamikas rindas līmeņu absolūto un relatīvo pārmaiņu rādītāji | 23 |
| 6.2. | Dinamikas rindu vidējie lielumi | 25 |
| 7. | Indeksi | 27 |
| Secinājumi | 30 | |
| Izmantotā literatūra | 32 |
Termins “statistika” cēlies no latīņu vārda “status”, kas tulkojumā nozīmē “stāvoklis”. Statistikas zinātne izveidojās 17.gs.otrajā pusē. Tās rašanās saistīta ar angļu zinātnieku, t.s. politisko aritmētiķu Džona Graunta (1620 – 1674), Viljama Petija (1623- -1687), Grigorija Kinga (1648 – 1712_ un citu darbiem, kuros pirmo reizi sabiedriskās parādības skatītas un vērtētas skaitliskās izpausmes aspektā. Liela nozīme statistikas zinātnes attīstībā ir beļģu zinātnieka Ādolfa Ketlē (1796 – 1874) darbiem, kuros pētītas un aprakstītas sabiedrisko parādību likumsakarības un mēģināts izskaidrot to rašanās cēloņus. [1.]
Statistika ir sabiedrības dzīves kvantitatīvās likumsakarības raksturojošās informācijas iegūšana, apstrāde un analīze; sociālo zinātņu nozare, kas pētī sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokli, pārmaiņas un savstarpējās sakarības, atklāj un izzina ar tām saistītās likumsakarības. Statistika šaurākā nozīmē ir datu kopums par kādu parādību vai procesu. Gan teorētiski, gan arī praktiski statistika ir saistīta ar tautas saimniecības plānošanu.…
Statistika ir sabiedrības dzīves kvantitatīvās likumsakarības raksturojošās informācijas iegūšana, apstrāde un analīze; sociālo zinātņu nozare, kas pētī sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokli, pārmaiņas un savstarpējās sakarības, atklāj un izzina ar tām saistītās likumsakarības. Statistika šaurākā nozīmē ir datu kopums par kādu parādību vai procesu. Gan teorētiski, gan arī praktiski statistika ir saistīta ar tautas saimniecības plānošanu. Statistikai nav raksturīga atsevišķu gadījumu un vienreizēju vai retu notikumu pētīšana, lai arī tie būtu interesanti un svarīgi. Statistika pētī masveida parādības, tas ir, tādas parādības, kuras sastopamas lielā skaitā un kuru atsevišķās nozīmes ir variējoši lielumi. Statistikai ciešs sakars ir ar demogrāfiju, jo tās pētī likumsakarības cilvēku skaita, sastāva, izvietojuma, nodarbošanās, paaudžu maiņas un citos procesos.
