Pompeju bojāeja

IEVADS
Mūsdienās, kad visa mūsu ikdiena balstās uz tehnoloģijām, zinātni, materiālām vērtībām, kad industrializācija sāk pārņemt visu, mēs brīžiem aizmirstam, ka mūsu dzīve ir arī atkarīga no dabas un tās apstākļiem. To mēs atceramies, kad rokam ārā mašīnu, kura atrodas zem 2 metru sniega segas, to mēs atceramies, kad gumijas zābakos sāk smelties ūdens, to mēs atceramies, kad pelnu mākonītis ir apturējis vienas pasaules daļas darbību, bet tomēr mums liekas, ka tas īsti uz mums Latvijā neattiecas, jo mēs taču dzīvojam uz stabilas plātnes, kur nedraud zemestrīces, viesuļvētras un kur nu vēl vulkāni. Eyjafjallajokull`s mums atgādināja, cik ļoti vulkāna izvirdums var ietekmēt arī mūsu ikdienu. Ar mūsdienu tehnoloģijām var noteikt, kad un kurš vulkāns izvirdīs, bet ko varēja darīt cilvēki tad, kad par to neko nezināja? Atbilde uz šo jautājumu ir – neko, ļauties liktenim un savam kāju ātrumam, bēgot. Tieši šo iemeslu dēļ mēs vēlējāmies apskatīt lielākās un slavenākās katastrofas, kas notikušas pasaules vēsturē. Pētot dažādas katastrofas, mēs nonācām pie šobrīd bīstamākā vulkāna kontinentālajā Eiropā – Vezuva, kurš atrodas Itālijā, Neopoles līcī. Šis vulkāns ir baidījis cilvēkus tā apkārtnē jau gadsimtiem, bet reiz tas iznīcināja veselu pilsētu – Pompeju.
…