Katram cilvēkam ir stiprākas un vājākas puses. Lai gūtu panākumus dzīvē, cilvēks cenšas izvēlēties situācijas, kurās viņa trūkumiem nav tik liela nozīme, bet kurās var pilnībā izpausties viņa stiprās puses. Bērns ar ne tik gaišu galvu var kļūt par slavenu sportistu. Turpretim fiziski mazāk attīstīts bērns vairāk uzmanības velta mācībām un ir sekmīgākais skolēns klasē. Jebkura veida nodarbe, kurā atklājas kāda patiesās spējas, ir atbalstāma. Vecākiem jāmācās pārvarēt savas pārspīlētās bažas par savu nedzirdīgo bērnu un jāļauj tam piedalīties visdažādākajās kustību nodarbēs, kas viņam patīk. Veselīgas bērna pašapziņas attīstībai tas nāks tikai par labu.
Ja bērnam gaiša galviņa, viņa intelektam jādod iespējas attīstīties. Zīmju valodas un lasītprasmes apgūšana nedzirdīgam bērnam dos daudz vairāk nekā cenšanās par katru cenu iemācīt viņu runāt. Interesants un uz vispusīgu zināšanu sniegšanu orientēts mācību materiāls vislabāk palīdzēs bērnam valodas apgūšanā.
Uz bērna jautājumiem par viņa atšķirību no citiem bērniem jādod maksimāli izsmeļošas atbildes.
Lielākās problēmas rodas ne tik daudz no dzirdes traucējumiem kā tādiem, bet gan no vides ietekmes – sabiedrības attieksmes, ierastās prakses un ierobežojumiem, kas nosaka nedzirdīgā iespējas sabiedrībā.
Galu galā sabiedrībai būtu jāsaprot, ka nedzirdīgie ir darbaspējīgi cilvēki, kuri pieder citai kultūrai, nevis kādi atkritēji nedzirdīgo pasaulē.
Nedzirdīgiem skolēniem ir traumēta dzirdes analizatora darbība, kā arī vestibulārā aparāta vai smadzenēs atrodošo kustību centru funkcijas, tāpēc dinamiski stereotipi viņiem veidojas ar lielām grūtībām. …
