Runājot par IKP rādītāju, kas ir būtisks labklājības līmeņa rādītājs, jāteic, ka Eiropā pēdējo gadu laikā tas ir audzis par 2–3% gadā, bet mums tas bija sasniedzis pat11%. Tad sekoja strauja lejupslīde, un šobrīd tas tik tikko turas virs 0,1%. Tas nozīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir noticis gandrīz 11% kritums. Ja iepriekš bija jūtams ievērojams ekonomikas kāpuma palēninājums, tad šobrīd atrodamies punktā, kur ekonomiskā izaugsme nenotiek vispār. Tā ir nulles līmenī uz to norāda iekšzemes kopprodukta kritums divos ceturkšņos pēc kārtas un inflācijas samazināšanās. Šie procesi sāk iespaidot arī cenu politiku un ir gaidāma cenu samazināšanās atbilstoši faktiskajam darba patēriņam un pieprasījumam. Radusies ekonomiska situācija būtiski ietekmē arī investēšanas tempu jūtamu samazinājumu, kurš sākās pēc 2007. gada 4. ceturkšņa un turpinās vēl šobrīd. To lielā mēra nosaka ekonomisko aktivitāšu sarukums, ko izraisa iekšējā pieprasījuma pavājināšanās. Kā ietekmē strauji samazinās ražošanas jaudas un sākas „apburtais loks”.…
Kopš neatkarības iegūšanas Latvijas ekonomika ir pārdzīvojusi dažādus krīzes, gan arī nosacīta uzplaukuma periodus. Kopumā to varētu raksturot kā īstermiņa ieguldījumus un ieguvumus. Līdz ar to saimniekošana ir izrādījusies neveiksmīga, jo šī brīža ekonomiskā situācija nespēj nodrošināt valsts attīstību. Laika periodā no 2005. - 2007. gadam Latvijā bija vērojama strauja izaugsme, pieaugot IKP ik gadu vidēji par 11%. Augstos izaugsmes tempus nodrošināja galvenokārt iekšējais pieprasījums. Būtiski pieauga kā privātais patēriņš, tā investīcijas. 2008. gada 1. ceturksnī IKP apjoms, salīdzinot ar 2007. gada 1. ceturksni, ir palielinājies vairs tikai par 3,3%. Tas nozīmē, ka ekonomiskā izaugsme ir būtiski samazinājusies. Kā galvenais ekonomiku ietekmējošais iemesls ir jāmin straujš iekšējā pieprasījuma kritums, ko ietekmēja banku piesardzīgā attieksme pret kreditēšanu. Ekonomiskā lejupslīde rada arī pozitīvos aspektus. Uzlabosies sniegto pakalpojumu un produkcijas kvalitāte, kā, tas, piemēram, tiek prognozēts būvniecības un elektronikas nozarēs. Tāpat Latvijas produkcijai tiks atrasti jauni eksporta tirgi, ko tagad cītīgi meklē un jau atrod metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumi. Savā ziņā sakārtosies arī darba tirgus, jo cilvēki sāks strādāt savā profesijā, nevis meklēt vieglas un ātras peļņas iespējas, kas, protams, neliecina par ekonomikas stabilitāti. Žēl, ka sabiedrība tiek baidīta un radīta lieka panika. Tā nevienam nepalīdz – ne tiem, kuri izmisīgi lāpa savas kļūdas uz citu rēķina, ne tiem, kuriem pašlaik būtu jāspēj saglabāt no naudas grozīšanas iegūto un vairot to ilgtspējīgākā biznesā.
