-
Ieskats Daiņa Īvāna grāmatā "Latvijas Tautas fronte rietumos"
LTF delegācija pēc Gananokves konferences mājās atgriezās ar tautiešu ziedotiem telefona un faksa aparātiem, diktofoniem, grāmatām. Gandrīz katrs latvietis, kas no Kanādas devās uz Latviju, veda kaut ko līdzi Tautas frontei. No turienes LTF vēlēšanu koordinācijas centrs saņēma pirmo datoru. Gananokves konferencē aizsāktās sarunas par Latvijas nākotni turpinājās Ņujorkā, Kalamazū, Losandželosā, Sanfrancisko, Vašingtonā, Čikāgā, Bostonā, Floridā. Ziemeļamerikas un Latvijas latviešu sadarbības mērķtiecīga uzsākšana Gananokves konferencē panāca to, ka Ziemeļamerikas presē pieauga spiediens uz savām valdībām domāt par Baltijas valstīm. Vadis Tauriņš savās atmiņās raksta, ka „Gananokves konference un grupas brauciens pa Ziemeļameriku bija svarīgs, jo tas cilvēkiem abās pusēs pirmoreiz praktiski pierādīja, ka sadarbošanās, sapratne ir iespējama, ka mūsu uzskati nav diametrāli pretēji.”
Kā raksta Īvāns, tad domājot par lielākajiem un Latvijas nākotnei svarīgākajiem Atmodas notikumiem, var apgalvot, ka Gananokves konferencei bija gandrīz vai izšķirošā nozīme LTF turpmākajā politikā. Pēc tās sākās pavisam nopietna trimdas un Latvijas latviešu koordinācija. Konferences pamatmērķis bija abu pušu gaišo spēku savešana kopā.
Arī aktīvo LTF atbalsta grupu darboņu tekstos var redzēt skaidri pamatoto konferences nozīmi. LTF Šveices aktīvists Ansis Reinhards raksta: „1989.gada aprīlī vairs nebija šaubu, ka atklāti jāiesaistās un ka no tā nāks labums.”
SECINĀJUMI
Pārkārtošanās politikas un no tā seku izrietošā atmodas perioda, rezultātā radās iespēja apvienoties un salikt savas gaišās galvas kopā, pirms daudziem gadiem piespiedu kārtā izšķirtajai un sašķeltajai latviešu tautai – dzimtenē palikušajiem un trimdā dzīvojošajiem tautiešiem. Šī nacionālā kopības izjūta un savstarpējā zināšanu un pieredzes apmaiņa ļāva sākt veidot dažāda veida idejas, ierosinājumus un rīcības plānus, lai ar visa veida līdzekļiem tiektos pēc sen gaidītās latvisko vērtību atjaunošanas, kas rezultējās savas nacionālās valsts brīvības atgūšanā.
…
Grāmata sevī ietver autora atmiņas un pārdomas par Tautas Frontes dibināšanu un darbību, par tās pakāpeniski pieaugušajiem mērķiem un prasībām, ārzemju konferenču un atbalsta grupu nozīmi, kā arī par sadarbības veidošanu ar trimdas latviešiem un to lielo devumu ceļā uz Latvijas neatkarību. Autors situācijas labākai izpratnei grāmatā ielicis arī dažādu trimdas personību tajā laikā rakstītus situācijas vērtējumus un ieteikumus, uzstāšanās runu pierakstus kā arī atmiņas un intervijas, kas tapušas vēlāk. Kopumā grāmatā apskatīta Trešā atmoda - laika periods no 1987. gada jūlija perestroikas sākuma, kas pavēra iespēju latviešu inteliģencei sākt realizēt centienus visa latviskā un brīvas valsts atjaunošanai, un atmoda ilgst līdz pat 1991. gada 21.augustam kad tiek pasludināta Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana.
