-
Furanokumarīna bergamotīna biosintēze greipfrūtos un pielietojums medicīnā
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Furanokumarīnu vispārīgs raksturojums | 3 |
| 2. | Furanokumarīnu izraisītais greipfrūtu sulas efekts | 4 |
| 3. | Bergamotīna raksturojums, biosintēze un īpašības | 5 |
| 3.1. | Bergamotīna biosintēze | 5 |
| 3.2. | Bergamotīna pielietojums medicīnā un izraisītie efekti | 6 |
| Secinājumi | 8 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 9 |
Secinājumi
1. Augiem tie kalpo kā aizsardzības vielas pret zīdītājiem, baktērijām un insektiem, bet cilvēka organismā darbojas kā fotosensibilizējošas vielas un var izraisīt gan negaidītus efektus, gan tikt pielietotas ārstnieciskos nolūkos.
2. Bergamotīns un 6’, 7’-dihidrobergamotīns ir atbildīgi par “greipfrūtu sulas efektu”, kas ietekmē medikamentu metabolismu organismā, nomācot galvenokārt enzīmu CYP3A4 un tādus enzīmus kā CYP2C6, CYP2D6, CYP2J2, CYP2C19 un CYP2E1, kopumā ietekmējot vairāk nekā 85 medikamentu iedarbību. Dažkārt CYP450 saimes enzīmu inhibīcija ir noderīga.
3. Bergamotīns spēj novērst paracetamolā izraisītu hepatotoksicitāti pēc pārlieku lielas devas uzņemšanas.
4. Tas palielina audzēja šūnu ķīmisko jutību un inducē apoptozi, inhibējot STAT3 signālceļu audzēja šūnās un spēj samazināt STAT3 regulētu produktu – COX2, VEGF, ciklīna D1 - ekspresiju audzēja šūnās.
5. Bergamotīnu kā fotosensitizējošu aģentu tos kombinācijā ar UV starojumu izmanto vitiligo, psoriāzes un ādas depigmentācijas traucējumu novēršanai. Lai gan terapija ir ļoti efektīva, nedrīkst lietot lielas devas furanokumarīnu, jo tas var izraisīt ādas karcinomu un fotodermatītu.
…
Furanokumarīni ir organisko savienojumu klase, kurus producē virkne augu (Messer et al., 2011), tie pieder sekundārajiem metabolītiem (Chen, et al., 2011). Daudzi furanokumarīni ir toksiski un augi tos producē, lai aizsargātos no uzbrucējiem – insektiem un zīdītājiem (Dugrand-Judek et al., 2015; Ismail El-shahat Ali Attia, G., Abou-El-seoud, K., Sayed Ibrahim, A. R., 2015), tie ir kā foto-aktīvi savienojumi pret baktērijām, sēnēm un insektiem (Walker et al., 2012), taču cilvēka organismā tie darbojas kā fotosensibilizējošas vielas (Dugrand-Judek et al., 2015). Furanokumarīni tiek sintezēti daļēji caur šikimskābes ceļu un daļēji caur mevalonskābes biosintēzes ceļu.
