Author:
Evaluation:
Published: 16.06.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Used
  • Research Papers 'Renē Dekarts un epistemoloģija', 1.
  • Research Papers 'Renē Dekarts un epistemoloģija', 2.
  • Research Papers 'Renē Dekarts un epistemoloģija', 3.
  • Research Papers 'Renē Dekarts un epistemoloģija', 4.
  • Research Papers 'Renē Dekarts un epistemoloģija', 5.
Extract

Epistemoloģija ir dabas, pirmsākumu, robežu un zināšanu pamatotības pētīšana. Tā ir jo sevišķi saistīta ar kritēriju atīstīšanu cilvēku spriedumu novērtēšanai un cilvēka iespējas kaut ko zināt (kā veidojas zināšanas, kā pamatot zināšanas utt.) izvērtēšanai. Centrālais jautājums epistemoloģijā sastīts ar to kas ir pašas zināšanas. Šis jautājums ir sens un caurvij visu filsosfojas vēsturi. Viens no vissenāk saglabājušamies darbiem, kurā tiek iztirzāts šis jautājums, ir Platona dialogs „Teaitēts”, kas saistāms ar 360. līdz 370. gadu pirms Kr. Šajā dialogā tiek aplūkots jautājums „kas ir zināšana (έπισήμη)?” n sniegtas invarintas atbildes: 1) zināšana ir sajušana; 2) zināšana ir patiess uzskats; 3) zināšana ir patiess uzskats ar skaidrojumu. 1 Šajā Platona dialogā uz šo jautājumu netiek rasta pozitīva atbilde, proti, dialoga ievadā tiek izvirzīts jautājums, bet tā izkāstā piedāvātas atbildes uz sākumā izvirzīto jautājumu, taču katra atbilde tiek izsvērta un kritizēta, tādēļ var uzskatīt, ka šajā dialogā netiek vis meklēts zināšanas difinitīvais pamats, bet gan apskatīts jautājums kādā veidā ir iespējams domāt par zināšanu.
No epistemoloģiskā viedokļa tikpat aktuāls un nozīmīgs ir jautājumi „Kāda ir atšķiras zināšanas no uzskata?”, kā arī jautājums par zināšanas saistību ar drošticamību – „vai kaut ko zinot var par to būt drošs?” un „vai zināšanas ir iespējamas?”.
Tradicionāli filosofi ir uzskatījuši, ja kāds zin X, tas nozīmē, ka šis kāds uzskata X par patiesu, bet X patiesību nodrošina personas, kura uzskata X par patiesu, apstiprinošās tēzes, kas izteiktas racionālu protokolteikumu veidā, kuri pierāda X patiesīgumu. Šāds apstiprinājums var tikt sniegts atsaucoties uz vērojumu (pieredzi, kas apliecina sprieduma X patiesīgumu un ir nākusi no verificējošiem eksperimentiem), spriedumu (kurš nodrošina X patiesumu sniedzot zināmu skaitu argumentu vai/un pierādījumu), un intuīciju (tūlītēju pārliecību par X patiesīgumu). Tūlīt pat jāpiezīmē, ka pēdējais ne vienmēr nodrošina X patiesīgumu, jo nav pierādāma saistība starp subjektīvo pārliecību un X patiesuma vērtību.…

Author's comment
Atlants