Pirmssokratiskais posms ir senākais filosofijas sākuma posms, bet izpratne par to, ka šā laika domātāji bija filosofi, radās tikai 2. gs. velāk. (Aristoteliskajā tradīcijā pirmssokratiskos filosofus sauc par dabas pētniekiem - natūrfilozofiem (no vārda - physikai)). Par pirmssokratisko domu līdz šodienai saglabājušās tiešas liecības – orģināldarbi un netiešas liecības – darbu atstāsti un liecības par filosofa dzīvi, izteikumiem.
Filosofijas rašanās koncepcijas izšķir mītogēnajā (filosofija rodas ka mīta apjēgsme – mēģina sakārtot mītu) un gnozeogēnajā (filosofija rodas kā protozinātne). Iemesli, kāpēc radās filosofija, varētu būt: a) mītu apkopošana (piem. Hēsioda “Teogonija”) ; b) savā ziņā rakstības ieviešana tirdzniecības un administratīvajos darījumos (VIII gs.), tomēr tas nav nepieciešams nosacījums ; c) likumu kodificēšana (septiņi gudrie – seno pilsētvalstu likumdevēji).…
