Nervu sistēma

Raksturīgi, ka simpātiskās nervu sistēmas darbības aktivitāte ļoti izteikta ir vecumā no 16 līdz 20 gadiem. Šai laikā novēro simpātiskās nervu sistēmas iedarbību uz sirds – asinsvadu sistēmu. Jauniešiem bieži novēro:
sāpes sirds rajonā,
sarkšanu un bālēšanu,
ekstrasistoles jeb pārsitienus,
galvas reiboņus,
pat īslaicīgus samaņas zudumus.
Bez tam simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte dienas laikā mainās. Tās aktivitāte augstāka ir dienas laikā, kad nepieciešama koncentrēšanās un stresa situāciju atrisināšana.
Simpātiskā nervu sistēma ir cieši saistīta ar endokrīno sistēmu. Tā inervē virsnieru serdes daļu, tā ietekmē palielinās hormona – adrenalīna daudzums. Adrenalīnas organismā rada tādus pašus efektus kā pastiprināta simpātiskās nervu sistēmas darbība.

Parasimpātisko nervu sistēmu izveido daži galvas nervi, tai skaitā klejotājnervs, kā arī nervu šķiedras no muguars smadzeņu apakšējās daļas. Precīzāk, parasimpātiskās nervu sistēmas centri atrodas iegarenajās smadzenēs, vidussmadzenēs un muguras smadzeņu krustu daļā.

Atšķirībā no simpātiskās nervu sistēmas, parasimpātiskai nervu sistēmai ir garas preganmglionārās šķiedras un īsas postganglionāras šķiedras. Tas tādēļ, jo veģetatīvie gangliji atrodas tuvu inervējamiem orgāniem vai pat to sienā.

Tās darbība ir pretēja simpātiskās sistēmas funkcijām. Tā veicina iekšējās atbildes reakcijas, kas saistītas ar miera un atpūtas stāvokli.

Parasimpātiskā sistēma:
palēnina sirdsdarbību,
samazina sirds muskuļa saraušanās spēku,
sašaurina acs zīlītes,
sašaurina bronhus un bronhiolas,
palielina gremošanas sulu veidošanos,
samazina skeleta muskuļu spēku.
…