-
Jauniešu interneta lietošanas paradumi un to saistība ar psihoemocionālo veselību un apmierinātību ar dzīvi
Evaluated!
| Nr. | Chapter | Page. |
| IEVADS | 4 | |
| 1 | JAUNIEŠU INTERNETA LIETOŠANAS PARADUMU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS | 7 |
| 1.1 | PĀRMĒRĪGA INTERNETA LIETOŠANA | 14 |
| 1.1.1 | Kompulsīva interneta lietošana | 15 |
| 1.1.2 | Atkarība no interneta lietošanas klasifikācija | 19 |
| 2 | PSIHISKO TRAUCĒJUMU VEIDOŠANĀS INTERNETA LIETOŠANAS IESPAIDĀ | 22 |
| 2.1 | DEPRESIJA | 22 |
| 2.2 | BIPOLĀRI TRAUCĒJUMI | 24 |
| 2.3 | TRAUKSME | 26 |
| 3 | APMIERINĀTĪBA AR DZĪVI | 30 |
| 3.1 | APMIERINĀTĪBAS AR DZĪVI JĒDZIENA BŪTĪBA, TĀ IZPRATNE PSIHOLOĢIJAS TEORIJU SKATĪJUMĀ | 30 |
| 3.2 | APMIERINĀTĪBAS AR DZĪVI GALVENIE KOMPONENTI UN PAZĪMES | 32 |
| 3.3 | JAUNIEŠU VECUMPOSMA PISHOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS | 35 |
| 4 | EMPĪRISKĀ DAĻA | 38 |
| 4.1 | DATU APSTRĀDE UN ANALĪZE | 42 |
| 4.2 | REZULTĀTI | 44 |
| IZTIRZĀJUMS | 47 | |
| SECINĀJUMI | 51 | |
| IZMANTOTIE AVOTI | 52 | |
| PIELIKUMI | 59 |
Kopš interneta parādīšanās, pastāv dažādi uzskati par to, kas ir internets un ko tas nozīmē cilvēkiem. Pētot dažādu autoru atzinumus, tie norāda, ka daļai cilvēku internets nav nekas vairāk kā savstarpēji savienotu datoru tīkls un informācija, kas pieejama šajā tīklā. Arī Rejs un Šeila Gibonsa uzskata, ka internets ir veids, kā saslēgt kopā visus datorus, lai radītu vidi, kurā iespējams komunicēt, sniegt un saņemt informāciju, un idejas (Ray A Hiebert, Sheila Gibbons, 1999). Darba autore secina, ka interneta primārā funkcija ir nodrošinā iespēju mainīties ar informāciju jeb veidot saziņu savā starpā. Tomēr šis uzskats neietver būtiskas sociālās nianses. Vadoties no tā, ka cilvēki nav tikai atsevišķi informācijas pārraidītāji, bet arī sociālas būtnes, kas meklē piederību un atbalstu, ir skaidrs, ka virtuālā vide sastāv ne tikai no tehniskā aprīkojuma (datora, modema u.c. rīkiem) un cilvēkiem, kas ar to rīkojas, bet arī attiecībām starp indivīdiem un piederības sajūtas virtuālajai videi.…
Pētījuma priekšmets – jauniešu interneta paradumu saistība ar trauksmes, depresijas rādītājiem un apmierinātību ar dzīvi. Pētījuma jautājumi: • Kādas sakarības pastāv starp jauniešu interneta lietošanas paradumiem un viņu trauksmes, depresijas rādītājiem? • Kādas sakarības pastāv starp jauniešiem interneta lietošanas paradumiem un viņu apmierinātību ar dzīvi? • Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp jauniešiem, kuriem ir adaptīvi interneta lietošanas paradumi, traucēti interneta lietošanas paradumi vai problemātiski interneta lietošanas paradumi, to trauksmes un depresijas rādītājos, kā arī apmierinātību ar dzīvi? Pētījuma dalībnieki: Pētījumā piedalījās 80 respondenti, jaunieši vecumā no 20 līdz 25 gadiem (M=22,36, SD=1,75), no kuriem ir 18 vīrieši un 62 sievietes. Instrumentārijs: 1. K.Jangas interneta atkarības skala (Young internet Addiction Test). 2. E.Dīnera apmierinātība ar dzīvi skala (Satissfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985). 3. GAD-7 pašnovērtējuma skala (General Anxiety Disorder-7). 4. Pacienta veselības aptauja - depresijas tests (PHQ-9) (The Patient Health Questionnaire-9). . Procedūra: Elektroniski ar interneta palīdzību (izmantojot, http//:www.visidati.lv/ elektronisko aptauju izstrādes un administrēšanas vietni) tiks aizpildītas 80 ( jeb 100%) anketas. Respondenti tiks informēti par to, ka dalība šajā pētījumā ir brīvprātīgā un aptaujas rezultāti tiks izmantoti tikai zinātniskiem mērķiem. Pētījuma datu ievākšanā un apstrādāšanā tika ievērots konfencialitātes un anonimitātes princips. Aizpildīšanai tika izmantots K. Jangas interneta atkarības tests, E.Dīnera apmierinātība ar dzīvi skala, GAD-7 pašnovērtējuma skala un pacienta veselības aptauja - depresijas tests (PHQ-9). Pētījuma aptauja tika piedāvāta latviešu valodā. Pētījuma darba uzdevumi: 1. Izanalizēt zinātnisko literatūru un empīriskos pētījumus par jauniešu interneta lietošanas paradumiem, trauksmes, depresijas, apmierinātību ar dzīvi savstarpējo sakarību. 2. Veikt empīrisko pētījumu, aptaujājot jauniešus par interneta lietošanas paradumiem, psihoemocionālo veselību un apmierinātību ar dzīvi. 3. Pētījumā iegūto datu apstrāde un analīze. 4. Interpretēt iegūtos rezultātus, izdarīt secinājumus par pētāmo mainīgo sakarības raksturu. Datu statistiskās apstrādes un analīzes metodes: 1. Pētījuma datu apstrādē tiks izmantota IBM SPSS Statistics 22 versija. 2. Datu analīzē tiks izmantotas statistiskās analīzes metodes: aprakstošā statistiskā analīze un secinošā statistika. Darba prakstiskā lietderība: Indentificēt jauniešu interneta lietošanas paradumus un saistību starp psihoemocionālo stāvokli un apmierinātību ar dzīvi. Iegūtie rezultāti ļaus identificēt vai pastāv pārmērīgi interneta lietošanas paradumi, un to saistība ar psihoemocionālo stāvokli un ar apmierinātību ar dzīvi. Būtisks ieguvums no pētījuma būs iegūtie rezultāti, un secinājumi par kritiskām robežam saistībā ar interneta lietošanas paradumiem.
