Reliģija – sabiedriska apziņas forma; ideāls pasaules uzskata paveids; mistificēti, fantastiski ticējumi par pasauli un cilvēci; pārdabisku spēku pielūgsme (kults) un sabiedrisku organizāciju formas (baznīca, reliģiskās organizācijas).
Nozīmīgs iedzīvotāju sociālās struktūras rādītājs ir cilvēku piederība dažādām ticībām, reliģiskām konfesijām. Dažādos laikmetos un dažādos apstākļos radušies reliģiskie ticējumi iedzīvotāju migrācijas, iekarojumu un tirdzniecisku sakaru rezultātā izplatījās plašos areālos, izveidojot pasaules reliģijas.
Reliģija ir viens no visstiprākajiem, dziļāk izjūtamajiem un visvairāk ietekmējošiem spēkiem sabiedrībā. Tā ir noteikusi cilvēku attiecības vienam ar otru, ietekmējot sabiedrību, tās ekonomisko un politisko dzīvi. Reliģiskā ticība un vērtības motivē cilvēka darbību, tas ir savs izteikšanās veids. Filozofs Zigismunds Freids uzskatīja, ka bērns, kas ir bezspēcīgs, meklē šo “pajumti” pie vecākiem, bet pieaugušais – pie Dieva. Reliģijā atspoguļojas arī sabiedrības struktūra. Reliģija nosaka, kā jādzīvo sabiedrībā, ko drīkst darīt un ko ne, kādām jābūt cilvēka attiecībām ar apkārtējo. …
