Funkcionālisms – (1890 – 1930) psiholoģijas virziens, kas pēta problēmas saistītas ar psihisko uztveri un organisma pielāgošanās spēju apkārtējā vidē. Galvenais jautājums ir par psihiskajiem procesiem. (Pēta psihes struktūru un psihes elementus, procesus, kas ved pie kādiem rezultātiem.) Apziņas funkciju izvērtēšana.
Iezīmes šim psiholoģijas virzienam jau sniedza – Čārlzs Darvins un Frencis Galtons.
Taču galvenokārt šis virziens attīstījās Amerikas Savienotajās valstīs – Gerberts Spensers (1820 – 1903). Viņš noformulēja filozofisko sistēmu, kuru pats nosauca par “Sintētisko” – sintēze.
Viljams Džeims (1842 – 1910) - viņš pievērsa lielu vērību cilvēka pieredzei, kura arī liek apziņai darboties tādā veidā, kā tā darbojās. Džeims aplūkoja psihi, kā noderīgu cilvēka funkciju, kas rada cilvēkā izdzīvošanas spēja, spējas just, pieņemt lēmumus. Radīja “Emociju teoriju” – ka emocijas rada reakciju. …
