Šajā darbā plaši analizēts Homēra eposs “Odiseja”, pievēršoties tā sižeta uzbūvei, Odiseja raksturam, ceļojuma un atgriešanās motīvam, Penelopes un Tēlemaha tēliem, dievu un likteņa nozīmei, pārbaudījumiem, varonības, gudrības, uzticības, māju un dzimtenes tematam, kā arī darba simboliskajai un kultūrvēsturiskajai nozīmei. Darba mērķis ir parādīt, ka “Odiseja” nav tikai sens piedzīvojumu stāsts par karavīra atgriešanos no Trojas kara, bet daudzslāņains eposs par cilvēka identitāti, izturību, spēju pārvarēt kārdinājumus un zaudējumus, kā arī par to, cik būtiska cilvēkam ir piederības sajūta un vēlme atgriezties mājās.
