7.gs. p.m.ē. attīstījās grieķu tēlniecība, jo radās vajadzība veidot dievu tēlus. Sabiedriskās vietās mēdza uzstādīt sportisku, jaunu vīriešu kailfigūras pilnā augumā. Šīs figūras sauca par kūriem jeb Apolloniem.
Domājams, ka tie bija olimpisko spēļu uzvarētāju tēli. Tie bija vispārināti tēli bez individualitātes.
Gan dievi, gan cilvēki tika atveidoti vienādi, tos varēja atšķirt pēc atribūtiem (Zevs ar ērgli, Apollons ar liru) vai arī pēc uzraksta. Sākotnēji figūras bija stingri simetriskas.
Sejas rotāja vienāds smaids.
Figūras bija bieži vien lielākas par cilvēka augumu.
