Mūsdienās dažādu valstu valdībām inflācija ir viena no nopietnākajām makroekonomikas teorētiskajām un arī praktiskajām problēmām, ar kurām jāsaskaras un kuras pastāvīgi jārisina.
Inflācija tulkojumā nozīmē ’’uzbriešanu’’. Ar to saprot naudas masas palielināšanos.
Pateicoties inflācijai cenu līdzsvars tiek grauts koppieprasījums pārsniedz koppiedāvājumu. Tautsaimniecība tiecas uz jaunu līdzsvaru, un tas tiek panākts, augot cenām sabiedrības mērogā.
Inflāciju raksturo situācija, kad cenas nepārtraukti pieaug. Tas nozīmē, ka visas cenas pieaug vienādi strauji. Dažas cenas paaugstinās ļoti strauji, citas var tikai nedaudz palielināties, bet dažas var pat pazemināties. Inflācija pastāv, ja pieaug vidējais cenu līmenis.
Inflācija arī var rasties, ja nauda zaudē savu vērtību. Kad cenas palielinās, tad lats zaudē savu pirktspēju; par to varēs nopirkt aizvien mazāk un mazāk preču.
Lai gan inflācija ir naudas apgrozības emisijas problēma, tās cēloņi meklējami gan ražošanas, gan apgrozības sfērā. Cenu pieaugums un naudas vērtības samazināšanās bija vērojama arī, pastāvot zelta standartam, tomēr tam pastāvot kopumā naudas vērtības stabilizācija bija nodrošināta. Zelta standartu pakāpeniski atceļot, visās valstīs pēc Pirmā pasaules kara inflācija kļuva par tipisku parādību.…
