Taiga ir veģetācijas tips un dabas zona, kurā dominē skujkoki (piejaukumā – šaurlapu koki). Taigu dažkārt sauc arī par Boreālajiem mežiem. Boreālie meži nosaukti seno grieķu ziemeļvēja dieva Boreja vārdā. Tie veido pasaulē lielāko nepārtraukto mežu masīvu. Skujkoku meži aizņem aptuveni 15 miljonus kvadrātkilometru lielu platību tie gandrīz vienlaidu joslā stiepjas cauri ziemeļu puslodes mērenajai joslai, bieži iesniedzoties tālu ziemeļos.
Taiga sastopama mēreno joslu mežu zonu taigas zonā Eirāzijā, Z-Amerikā un kalnos. Mežaudžu sastāvs ļoti daudzveidīgs un dažādos rajonos atšķirīgs. Taigu veido galvenokārt skujkoki, taču taigā aug arī daži lapu koki un krūmi, galvenokārt purva bērzs, pīlādzis, rododendrs, retāk – apse un āra bērzs.
Klimats
Taiga aug mērenās joslas ziemeļdaļā, kur vasaras ir īsākas un vēsākas (jūlijā vidēja temperatūra sasniedz +16 C), bet ziemas ilgst pat 8 mēnešus (janvārī temperatūra ir no –15 C līdz –30 C). Garajās vasaras dienās mežos ir daudz barības. Tomēr vasara ir īsa un drīz vien iestājas auksts laiks.…
