„Tā ir īsta meitiņa”
Vecais Stenders šajā ziņģē parāda idealizētu tautas meitu, to, kādām būtu jābūt visām meitām, lai būtu labas līgaviņas. Gudras, čaklas, staltas un daiļas meitas. Meitas, kurām ir skaista valodiņa un kuras mīl savus līgavaiņus.
Ziņģe ir kā pamācība, kādai būtu jābūt labai un ideālai meitai. Stenders šajā ziņģē uzsver: „Tā ir īsta meitiņa...,” kas ir pat diezgan uzmācīgi. Meitas idealizācija, sajūsma par ideālās meitas tēlu, „es” formā izteikts skatījums.
Epitets
„Rociņa it balta,
Tīra katra drāniņa”
Metafora
„Un šī zelta meitene”
Litota
„Darbs tai nedar’ mokas”
Retoriskais izsaukums
„Tas būs mīlēšana!”
Inversija
„Jauna iraid viņa”
…
